Domu kartes

„Tā kā mēs runājam un rakstām teikumos, esam pieņēmuši, ka arī idejas un informāciju vislabāk uzglabāt lineārā vai sarakstam līdzīgā veidā. Kā redzēsim, šāda pieeja slēpj sevī ierobežojumus.

Runājot mūs ierobežo tas, ka vienlaikus varam izteikt tikai vienu vārdu; tāpat drukātā materiāla vārdi ir izkārtoti rindās un teikumos ar savu sākumu, vidu un beigām. Arī skolās, koledžās un universitātēs nostiprina lineāro izkārtojumu, skolēnus un studentus rosinot pierakstīt teikumus un secīgi izkārtojot tos tēžu punktu formā.

Minētās pieejas trūkums ir šāds – vajadzīgs diezgan ilgs laiks, lai tiktu līdz jautājuma būtībai, turklāt šī procesa laikā jūs pateiksiet, dzirdēsiet vai izlasīsiet daudz ko tādu, ko nebūt nav nepieciešams ilgstoši atcerēties.

Mūsdienās mēs zinām, ka smadzenes ir daudzdimensionālas, ka tās ne vien ideāli spēj uztvert nelineāru informāciju, bet pat ir veidotas šim mērķim, tieši to tās dara visu laiku, aplūkojot fotogrāfijas vai attēlus vai atklājot ikdienišķo apkārtējo tēlu un apstākļu jēgu. Noklausoties vairākus izrunātos teikumus, jūsu smadzenes informāciju neuzņem vārdu pa vārdam, rindu pa rindai, tās uztver informāciju kā vienotu veselumu, sašķiro, skaidro to un nodod to jums atpakaļ daudz un dažādos veidos […]. Jūs sadzirdat katru vārdu un ievietojat to jau esošo zināšanu, kā arī ap to esošo vārdu kontekstā. Pirms spējat atbildēt, jums nav jānoklausās visi teikumi pilnībā. Jūsu daudzdimensiju datu šķirotājam – smadzenēm – par ļoti svarīgiem ceļrāžiem vai stimuliem kalpo atslēgvārdi”.

Tonijs Bazens par atslēgvārdu izmantošanu domu karšu izveidei. 

Citāts no: Bazens, Tonijs. Efektīvas mācīšanās rokasgrāmata : kā veidot domu kartes, apgūt ātrlasīšanu un uzlabot atmiņu. Tulk. Iveta Teibe; māksl. Aivars Plotka. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2007. 159 lpp. ISBN 978-9984-23-289-8.