Nedaudz no vēstures

Lai gan daudziem šķiet, ka domu kartes ir viennozīmīgi mūsdienu izgudrojums, patiesībā tā nebūt nav. Vizuālajiem informācijas un zināšanu fiksēšanas un organizēšanas rīkiem (tādiem kā grafiskie zīmējumi, shēmas un kartes) ir ļoti sena vēsture.

Par vienu no pirmajiem informācijas un zināšanu vizuālās organizēšanas pamatlicējiem tiek uzskatīts sengrieķu filozofs, matemātiķis un astrologs Porfīrijs (Πορφύριος, 234-305), kurš izmantoja šo metodi savu ideju formulēšanai un pierakstīšanai, lai padarītu tās saprotamākas saviem mācekļiem. Loģikas vēsturē Porfīrija metode ir iegājusi ar nosaukumu „Porfīrija koks” (arbor porphyriana) – hierarhiska struktūra, ar kuras palīdzību tiek ilustrētas dzimtas – sugas attiecības un objektu pazīmes (1). Viduslaikos šī metode tika pietiekami plaši pielietota filozofu un teologu vidū koncepciju un ideju ilustrēšanai.  Pazīstamākie no tiem ir Boēcijs (Boethius, 480-524) un Raimunds Lullijs (Raimundus Lullus, 1232-1315) (2, 23. lpp.).

Raimonda Lullija zīmējumi (“Porfīrija koks”, “Zināšanu koks”, “Mīlestības filozofijas koks”), 13.gs.

Nav grūti pamanīt, ka jau Raimonda Lullija ilustrācijās var saskatīt pazīmes, kuras vēlāk kļūst par pamatu mūsdienu domu kartēšanas metodikai: hierarhiska un sazarota struktūra, dinamiska forma, izliektas līnijas, kā arī atslēgvārdu, simbolu un ģeometrisko figūru izmantošana. Domu kartēm līdzīgas vizuālās shēmas un struktūras var atrast arī vēlāko gadsimtu dažādu autoru darbu izdevumos – Dante Aligjēri „Dievišķajā komēdijā” (1527) un d’Anžerana „Traktātā par tikumiem un kā tos iegūt” (16.gs) (3):

Ilustrācija no D.Aligjēri “Dievišķās komēdijas” 1527.g.izd. – “Elles shēma” un “domu karte” no d’Anžerana darba “Traktāts par tikumiem un kā tos iegūt” (16.gs)

Vēl viens interesants piemērs ir Čārlza Darvina „Es domāju” („I think”) shēma, kuru autors ir izveidojis 1837.gadā. Šī shēma ir viens no pirmajiem grafiskiem evolūcijas koka attēlojumiem (3):

Č.Darvina bloknots un fragments no “Es domāju” shēmas (1837.g.)

Par nozīmīgāko periodu domu kartēšanas teorijas attīstībā ir kļuvuši 20.gs. 60. un 70.gadi. Pateicoties kognitīvās psiholoģijas speciālistu Alana M. Kolinsa (Allan M.Collins) un M. Rosa Kviliana pētījumiem (M.Ross Quillian), šajos gados tika izstrādāti semantiskā tīkla teorijas izziņas aspekti (1). Šo autoru teorētiskās atziņas raksturoja cilvēku semantiskās atmiņas īpatnības, kā arī semantisko attiecību veidus starp dažādiem jēdzieniem. Turpmākajos gados semantiskā tīkla teorijas popularitāte kļuva par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem domu kartēšanas metodikas izstrādei un attīstībai.

Taču kopumā par galveno domu kartēšanas metodikas radītāju un popularizētāju tiek uzskatīts britu psihologs un izglītības konsultants Tonijs Bazens (Anthony “Tony” Peter Buzan, 1942-), kurš ir publicējis vairāk kā 80 grāmatas un rakstus par domu kartēšanas metodiku, ātrlasīšanu un atmiņas trenēšanu. Tie ir guvuši ievērojamus panākumus vairāk nekā simt valstīs un ir tulkotas trīsdesmit valodās. Latviešu valodā ir iztulkotas divas Tonija Bazena grāmatas: “Efektīvas mācīšanās rokasgrāmata: kā veidot domu kartes, apgūt ātrlasīšanu un uzlabot atmiņu” (The Buzan Study Skills Handbook: The Shotcut to Success in Your Studies with Mind Mapping, Speed Reading, 2007) un “Gudrais bērns: kā gudriem vecākiem izaudzināt gudru bērnu” (Brain Child: How Smart Parents Make Smart Kids, 2003).

Citi speciālisti, kuri pēdējās desmitgadēs ir attīstījuši un popularizējuši T. Bazena izstrādāto domu kartēšanas metodiku, ir:

• Dilips Mukerdžejs (Dilip Mukerjea);
• Džoisa Vaikofa (Joyce Wycoff);
• Nensija Margailsa (Nancy Margulies);
• Pīters Rasels (Peter Russell);
• Džeimija Nesta (Jamie Nast).

 Literatūra

1. History of Mind Mapping [online]. [B.v.] : Spisek Consulting Services Ltd, 2010. Available: http://www.mindmappingsite.com/history/80-history-of-mind-mapping
2. Nast, Jamie. Idea Mapping : How to Access Your Hidden Brain Power, Learn Faster, Remember More and Achieve Success in Business. New Jersey : John Wiley & Sons, Inc., 2006. 268 p. ISBN 978-0-471-78862-1.
3. Roots of Visual Mapping [online]. [B.v.] : The Mind-Mapping Blog, 2012. Available: http://www.mind-mapping.org/blog/mapping-history/roots-of-visual-mapping/