Jau pirms laba laika, meklējot materiālus par domu kartēšanu, uzduros komunikācijas zinātņu profesora Martina J. Eplēra (Martin J. Eppler) rakstam, kurā īsi un koncentrēti izklāstīti galvenie fakti par informācijas vizualizēšanas līdzekļiem.  Lūk, kādā veidā šajā publikācija tiek aprakstītas domu kartes:

1. Forma: radiāla diagramma.

2. Struktūra: hierarhiska; kartes centrā atrodas galvenais atslēgvārds un/vai attēls, kas ir savienots ar saistītiem jēdzieniem.

3. Krāsas: vairāku krāsu kombinācija, noteiktas krāsas bieži tiek izmantotas konkrētu tematu apzīmēšanai.

4. Materiāla reprezentēšana: atspoguļo semantiskās vai cita veida saites starp jēdzieniem.

5. Galvenā funkcija: parādīt radošā manierē konkrēta temata apakštematus un to savstarpējās saistības kā vienotu veselumu.

6. Tipiskās pielietojuma jomas: mācību/pašmācību process (atslēgvārdu un būtiskāko faktu meklēšana primārajos un sekundārajos informācijas avotos, lekciju pieraksti), ideju ģenerēšana, personīgās informācijas pārvaldība (mērķu nospraušana, laika plānošana, darāmo darbu saraksti, piezīmes).

7. Izmantošanas vadlīnijas: ieteicams izmantot domu kartes atmiņas un domāšanas stimulēšanai, ātrai piezīmju veikšanai, noteikta temata satura hierarhiskai strukturēšanai.

8. Izmantotie grafiskie elementi: attēli, piktogrammas un citi simboli, atslēgvārdi, „atzari” (domu kartes līnijas), ģeometriskas figūras (cilpas, apļi, ovāli, trīsstūri u.c.).

9. Lasīšanas virziens: no centra uz perifēriju.

10. Galvenie izveides principi: centrālā attēla, piktogrammu un citu simbolu izmantošana papildu nozīmes piešķiršanai, krāsu izmantošana uzsvariem, struktūrai, tekstūrai; ar centrālo attēlu savienoto atzaru izmantošana asociatīvās domāšanas stimulēšanai (visbiežāk tiek izmantoti vairāku pakāpju atzari). Lai raksturotu pētāmā jautājuma būtību, uz katra atzara tiek rakstīts viens atslēgvārds, kas ir saistīts ar izvēlēto tēmu.

11. Struktūras pielāgošanas iespējas: struktūra ir salīdzinoši fleksibla (elastīga), taču kopumā domu kartei vienmēr piemīt radiāla forma.

12. Metodes apgūšanas sarežģītības pakāpe: zema.

13. Paplašināšanas iespējas: ir iespēja pievienot papildu idejas.

14. Atmiņas stimulēšanas pakāpe: no vidējas līdz augstai.

15. Saprotamības pakāpe citiem lietotājiem: zema (katrs indivīds organizē un strukturē informāciju sev unikālā veidā, kas ne vienmēr var būt saprotams citiem) (1).

Literatūra

1. Eppler, Martin. A comparison between concept maps, mind maps, conceptual diagrams, and visual metaphors as complementary tools for knowledge construction and sharing. Information Visualisation [online] Vol.5, 2006, p. 202-210. Available: here. ISSN 1473-8716.